Sūzena nekad netika kārusi zeķes pie kamīna. Nekad netika meklējusi olas, kuras it kā bija dējusi Meteņa pīle. Nekad netika likusi zem spilvena zobu, gaidot, ka tam pakaļ ieradīsies feja-stomatoloģe.
Viņa tā rīkojās ne jau tādēļ, ka viņas vecāki neticētu visām šīm lietām. Viņiem nebija jātic. Jo viņi zināja: visi šie radījumi ir. Un uzskatīja, ka labāk būtu, ja to pasaulē nebūtu.
Dāvanas gan Sūzena saņēma vienmēr, un uz katras no tām bija zīmīte ar dāvinātāja vārdu. Meteņos viņai dāvāja šokolādes olu. Par katru izkritušo piena zobu tēvs viņai deva dolāru*. Viss bija godīgi, bez kādas krāpšanās.

_______
* Aptuveni astoņu gadu vecumā viņa bēniņos uzgāja dzīvnieku galvaskausu kolekciju, ko bija savācis kāds no iepriekšējiem hercogiem, kura hobijs bija dabas zinības. Toreiz viņas tēvs bija pārāk aizņemts ar svarīgām valsts pārvaldes lietām, tādēļ Sūzenai izdevās nopelnīt veselus divdesmit septiņus dolārus, pirms viņas viltība tika atklāta. Nja, laikam gan likt zem spilvena nīlzirga dzerokli bija liela kļūda.
No tā laika  Sūzena vairs nebaidījās no galvaskausiem.
 
Protams, tagad viņa saprata: tādā veidā vecāki centās viņu pasargāt. Taču toreiz Sūzena pat nenojauta, ka viņas tēvs ir Nāves māceklis, bet māte – tā audžumeita. Sūzena kā pa miglu atcerējās, ka pāris reizes viņi tika viesojušies pie kāda ļoti viesmīlīga un šausmīgi kalsna kunga. Pēc tam šīs vizītes pēkšņi izbeidzās. Un pēc daudziem gadiem viņa atkal sastapa savu tā saucamo vectēvu. Kā atklājās, viņš nemaz nebija ļauns, viņam bija arī labas īpašības, tad kādēļ gan vecāki bija rīkojušies tik neiejūtīgi un...
Tikai tagad viņa izprata vecāku rīcības patiesos iemeslus. Ģenētika jau nav tikai tādas tārpveida spirālītes.
Viņa, ja vien to patiesi vēlējās, varēja staigāt cauri sienām. Viņas vārdi kļuva par darbību, viņas balss spēja ielauzties cilvēku dvēseļu pašos dziļumos un spēlēt tur uz pareizās stīgas. Bet viņas mati...
Kādreiz viņas mati vienkārši bija izspūruši un dzīvoja paši savu dzīvi, taču aptuveni septiņpadsmit gadu vecumā  Sūzena pēkšņi pamanīja, ka tie paši pēc savas gribas spēj ieveidoties dažādās frizūrās.
Tā viņa pazaudēja vairākus pielūdzējus. Mati, kas pēkšņi ieveidojas jaunā sasukā vai cirtas, kas saritinās kamoliņos kā tādi kaķēni  - tas spēj dzēst jebkuru kaisli.
Jāsaka gan, ka pēdējā laikā bija vērojams patīkams progress. Gadījās, ka pat vairākas dienas no vietas viņa spēja justies kā īsts, normāls cilvēks.
Taču dzīve ir kā burvju lāde: tā ir pārpildīta ar dažādiem pārsteigumiem. Tu dodies pasaulē, dzīvo pēc saviem noteikumiem, attīsties, gūsti panākumus, bet tad pēkšņi uzrodas viens vecs nevēlams radinieks.

<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />