Pātaru Ansis ([info]kuminjsh) rakstīja,
@ 2006-10-30 11:24:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:tulkojumi

"Santa Ruksuss" T.Pratčets


Pie durvīm bija salasījušies visi Neredzamās Universitātes vecākie burvji.
            Durvis bija ciet, un nebija ne mazāko šaubu, ka cilvēks, kas bija tās aizdarījis, ir ļoti vēlējies, lai tā arī paliek. Ducis stenderēs iedzītu naglu un krusteniski piesistie dēļi burtiski brēca par to. Bez tam, līdz pat šim rītam durvis slēpās aiz grāmatu plaukta.
-         Tu ko, uzrakstu neredzēji? – jautāja dekāns. – Pieņemu, ka pat neizlasīji. Atļaušos atgādināt, ka tur rakstīts sekojošais: „Nevērt vaļā nekādā gadījumā.”
-         Protams izlasīju, - pamāja Brīnulli. – Kādēļ gan citādi man vajadzētu tās durvis vērt vaļā?
-         Tiešām, kādēļ gan? – ziņkārīgi jautāja modernās rūnistikas profesors.
-         Lai uzzinātu, kādēļ tās tika nosprostotas.*
Viņš pamāja rūķim Modo, universitātes dārzniekam un meistaram visās lietās, kurš stāvēja pie durvīm, šūpodams rokā lauzni.
- Modo, ķeries tik klāt.
Dārznieks salutēja:
- Jā, ser!
- Rasējumos rakstīts, ka tur atrodas vannas istaba, - teica Brīnulli, cenšoties pārkliegt lūztošo dēļu krakšķus. – Nu kas gan briesmīgs varētu būt vannas istabā? Bez tam, es neatteiktos no atsevišķas vannas istabas. Man ir apnicis mazgāties kopā ar jums. Dieviete Giēna-Hi to neatbalsta. Var saķert kādu kaiti. Vēl tēvs savlaik mani brīdināja. „Dēls, - viņš mēdza teikt, - vietās, kur mazgājas daudzi cilvēki, sargies no kājsēnītes rūķēna”.
- Vai tas ir kas līdzīgs zobu fejai? – indīgi apvaicājās dekāns.
- Es šeit esmu pats galvenais, un man ir vajadzīga personiskā vannas istaba, - stingri paziņoja Brīnulli. – Jautājums slēgts. Man ir vajadzīga vannas istaba jau uz Cūkassvētkiem, vai skaidrs?
      Kad gan viss sākās? Sākumu noteikt nav tik viegli, jo sevišķi, ja runa ir par okultām matērijām, kurām ir savi priekšstati par laika gaitu. Šādos gadījumos cēloņi un sekas bieži mainās vietām.
      Kaut kur dzirdamības robežās atskanēja klusa zvanīšana: ”Dzin-dzin-dzin!” Itin kā zvanītu sīki sudraba zvārgulīši.

_______
* Šī saruna var kalpot kā pilnīgākais cilvēku civilizācijas raksturojums. Vai vismaz pavēstīt par to, kā šī civilizācija dzīvoja pirms tam, kad pārvācās uz dzīvi jūras dibenā, rezervācijās vai pārvērtās kūpošās pelnu čupiņās.



<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />



(Ierakstīt jaunu komentāru)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?