Bet principā dalījums ir diezgan sarežģīts, un var teikt, ka īsti vienotu kritēriju nav, tas vairāk ir atkarīgs no katras valsts tradīcijām.
Viena no dalījuma līnijām ir valsts loma un ekonomiskā politika. Šajā sfērā par labējām tiek saukti tie, kas iestājas par mazāku valsts iejaukšanos un mazāku valsts kontroli, zemākiem nodokļiem, privātīpašuma neaizskaramību, utt., pēc principa "Katrs atbildīgs pats par sevi un tikai". Pretējā nometne attiecīgi iestājas par lielāku valsts regulējošo, kontrolējošo un pārdalošo lomu, lielākiem nodokļiem, lielāku valsts palīdzību maznodrošinātajiem, utt. Praksē pretstati parasti ir liberāļi un konservatīvie no vienas puses, un sociālisti no otras.
Otra dalījuma līnija ir, piemēram, indivīda loma un tiesības, konflikta punkti parasti ir nacionālais jautājums, rase, homoseksuālitāte utml. Šeit nereti par labējiem tiek saukti tie, kas iestājas par salīdzinoši lielāku ģimenes un sabiedrības lomu, savukārt kreisie aizstāv maksimālu indivīda brīvību. Pretstati tad parasti ir konservatīvie, no vienas puses, un liberāļi un sociāldemokrāti, no otras.