- Ziniet, jaunkundzes, kā mēdz būt: uzticīgs vīrs, patiešām uzticīgs vīrs sēž krodziņā kopā ar draugiem, pie blakus galdiņa malko kokteili brīnišķīga būtne, kurai viss ir Lielisks, viņš paskatās uz viņu... Nekā jau tur nav, pilnīgi nekā! Tīri fiziski nav, bet savā prātā viņš, protams, ir paspējis nodomāt – kā būtu, ja būtu... Un tad viņš mokās un pārdzīvo – nu kā es tā varēju?! Mans zaķītis taču... Bet kā ir ar sievietēm – sievām, draudzenēm? Vai viņām arī tā mēdz gadīties?

 
Tātad: par sievām (lai būtu vienkāršāk, es šeit ieskaitu arī tās jaunkundzes, kam nav zīmogs pasē, bet vienkārši ilgstošas, laulībai līdzīgas attiecības ar kādu bikšaini) un krāpšanu.

Iesākumā, lai nebūtu nekādu pārpratumu – par terminu „krāpšana”. Šeit es nedomāju „Ak, Anniņai tā pacēluši maksu par bērnudārzu – 3 reizes! Padomā tik!” un „Pēterīša audzinātājai dzimšanas diena, visi deva 20 Ls, man ar nācās...” un ietaupītie līdzekļi tiek novirzīti, lai nopirktu krutāku blūzīti/kurpes/KoJauTurNe kā blondajai grāmatvedības blozgai (kaut viņa ar skavotāju aizrītos, kuce tāda!)! Šoreiz „krāpšana” ir tas, ko parasti sauc šamā vārdā, tb pie altāra vai vienkārši tāpat dotā solījuma: „runčuk, seksu nekad, nemūžam, ne ar vienu citu, izņemot tevi” pārkāpšanu.

1)Nevainīgā krāpšana. Sāksim ar to, ka sievietes jau nemaz tik būtiski neatšķiras no vīriešiem. Tieši tāpat kā veči, viņas pamana pretējā dzimuma pārstāvjus ar glītu ģīmi, smuku pakaļu, izteiktu seksapīlu vai starojošu šarmu. Un tieši tāpat kā veči, aizraujas. Uz 5 minūtēm, nedēļu, mēnesi... Un tieši tāpat kā veči, mēdz iztēloties „a kā būtu, ja būtu...”, realitātē nemaz tā nealkstot kaut ko piedzīvot.;) Tā teikt „pasapņojam, pasapņojam un pietiks – mans vecīt’s vienalga ir labāks par visiem!” Tā ka, ja sieva 12. reizi skatās kaut kādu glupu filmu ar Bredu Pitu/Tomu Krūzu/Van Dammi vai sajūsmināti izsakās par kādu sasodīti gudru kolēģi, visdrīzāk vecīt’s var bez lieka uztraukuma ērtāk iekārtoties krēslā ar TV pulti, čipšu paku un alus pudeli.;) Iemesli? Da fig viņu zina! Personīgi es domāju, ka sievietes nebūt nav tādi monogāmi radījumi, kā viņas tiek zīmētas, un šādi tiek nolaists liekais tvaiks. Oder – bišķīt paķerts adrenalīniņš dzīvespriekam.

2)Krāpšana reālā. Iemesli, cik novērots, patiesībā mēdz būt tikai divi: a) negaidīti uzbrukusi lielā LOVE/nepārvarama kaislība; b) atriebība par to, ka viņai ģimenē kaut kā trūkst.

a) „Mīlestība izlēca mūsu priekšā, tāpat kā no zemes apakšas šķērsielā iznirst slepkava, un trāpīja mūs abus uzreiz. Tā ķer zibens, tā trāpa somu duncis...” (c) M.B. Visādi gadās arī atomu laikmetā;) Grūti komentēt, jo vairāk, ka tas man ir bijis tik sen, ka neko vairs neatceros;)

b) Jautrākais, ka visbiežāk tas NAV seksa trūkums, bet gan kaut kādi sīki sūdi, kas krājās, krājās, kamēr vienreiz sakrājās vienā lielā čupā. Un tad nostrādā princips "Ja Tu man šitā, tad es tev tā!": „Tu man, majta, plauktiņu 3 nedēļas nevarēji pienaglot, kaut ar sirsnīgi piļīju, vot i poluči, fašist, granatu!” „Ak tad tu katru piektdienu tusēji ar večiem krodziņā, tagad ES izklaidēšos!” „Gadiem negribēji mani uzklausīt, nu i vilks ar tevi!” „Kaifoji, mezdams spēļu automātos naudu, tagad es pakaifošu!” „Piedzēries kā cūka manas mātes jubilejā, nu tad lai tev ragi stenderēs aizķeras!” utt. utt. utt.

3)Kāpēc visbiežāk nekas nenāk gaismā. 1kārt – to jau večiem vajag: tos diplomus pie sienas, medaļas kaklā „Skat, kāds es mačo!” „Es esmu superpupermegadrāzējs!” „Visi pasaules veči, apskaudiet mani!” Sievietei, ziniet, pietiek ar Apziņu „es panācu, ko gribēju”, „esmu atriebta”. Viņa paskatās uz nepiekārto plauktiņu, paskatās uz puspliko pakausi, kas rēgojas aiz klubkrēsla atzveltnes, ij klusībā nosmīn: „a kā es viņu, khe khe, ar vienu labo...” Atriebība pati par sevi ir salda.;) 2kārt, kā zināms, sievietes patiesībā ir visnotaļ praktiski radījumi. Viņas vienmēr padomās „Man tak te vēl jādzīvo!” un centīsies, lai viņu Labā Slava būtu tikpat spodra kā kaucmindietes katliņi - ja nu gadījumā kāds maita tomēr izpļāpājas nevietā, neviens viņam neticētu. Jo „Tavs vārds pret manu vārdu”, kad Manā Pusē ir nevainojama reputācija...;) 3kārt – čalojot ar draudzenēm, jebkurā gadījumā „kā es novājēju par 2 kg” vai „mana jaunā zilā kleita” būs pateicīgāks temats (kur nu vēl „kā tā kuce par tevi izteicās”!);) Un, ja arī viņa pastāstīs par To Vīrieti, visām būs skaidrs, ka tur ir Cēlas Jūtas, bet „tad viņi tur pārgulēja vai nē?”, visdrīzāk neviena līdz galam nesapratīs.;)

Tā nu viņš ir ar to krāpšanos... Secinājumi? 1) Sievas vīrus krāpj tieši tāpat kā vīri sievas. Tikai retāk, jo viņām sakarā ar saimnieciskām rūpēm un bērnu auklēšanu iespēju mazāk. Kaut gan - pie lielas gribēšanas, iespēju atradīs;) 2) Ja mājās viss būs +/- kārtībā, maximum, kas var draudēt - nevainīgā krāpšana. A tas, ziniet ir khe, tfu, nieks vien! 3) Un moralizēt es te netaisos: tas ir labi vai slikti, apsveicami vai peļami... "Každij viberajet dļa sebja...";)

BET! Vēlreiz atgādinu (īpaši tiem čmo, kas nav izlasījuši šī žurnāla BIO!) - tas ir tikai mans un vienīgi mans (ārkārtīgi vērtīgais un vienīgais pareizais!) viedoklis un pieredze!

Savus vērtējumus, pārdomas un pieredzi attiecībā uz doto tēmu varat iebā...ierakstīt komentāros!;)