Davai nevajag man te par pusītēm! Citādi man histērija uznāks - vienmēr jādomā, ka tā otra pusīte Afgāņos ir piebeigta!;)
Es drīzāk teiktu, ka mēs esam viena liela pužļa gabaliņš un salasam apkārt sev tos cilvēkus, ar kuriem mums robi saskan, tb tas nav koncentrisks aplis, bet drīzāk zvaigžņu sistēma - visa dzīve nesastāv no TIKAI viena konkrēta cilvēka blakus;)