A situācija tāda, pavisam vienkārša: atnāc tāds priecīgs sārtvaidzis, salielies, ka tev kaut kas labs noticis, tūliņ draudzenes klāt un metas stāstīt, ka tev jau tikai parēgojies, ka labs, da i vispār, kas var labs būt tādai padzīvojušai sievietei (jā, viena jauka cibas dāma nupat nesen taisni tādu vārdu savienojumu pret mani pielietoja). Viena vai pāris atrodas, kas pareizi mesidžu izlasa un uz pleca uzsit. A vot ta ka, nedoDies, kāda slimība piemetīsies, tfutfutfu, ta gan visas būs klāt ar buč-buč-buč un apkampieniem. Vot i zināmas domas rodas...