Mājās braucu ar taksi (izkasīju visu maku), pat neatceros, kad pēdējo reizi šo izveicu. Vienmēr jau laicīgi viss, vairs nemēdzu stāvēt viegli šūpodamās pie Br. pieminekļa ar grāmatu saišķīti rokās, inteliģentā dzēroņa, hehe. Gāju uz pasākumu un domāju: nene, stundiņu pagrozīšos un mājup. Pagāja stundiņa, pagāja divas, pēdējais transports (visu veidu) aizbrauca, ja man nebūtu rīt darbs un ceļš uz Smilteni, joprojām ar šampanieša glāzi rokā Briāna ielā grozītos!
Bija labi, paldies, paldies, paldies! :))))))