Piecelties šorīt, starp citu, bija grūtāk kā parasti. Iespējams, ka organisms jutās apjucis: hmmm, ja šī ir darba diena, tad kāpēc mēs ceļamies stundu vēlāk? Bet ja šī ir brīvdiena, tad kāpēc mēs ceļamies šicik agri?! Iespējams, ka pie vainas tomēr kaimiņi (atkal), kuri vakar 2os naktī bīdīja mēbeles un skraidelēja pa dzīvokli kurpēs ar cietām zolēm. Aizgāju gulēt ar ciešu apņemšanos tūliņ pēc piecelšanās (tb īsi pirms 7) ar koku paklapēt pa viņu balkona margām. Bet kamēr vārīju ūdeni tējai, šie scukas jau bija piecēlušies un stampāja apkārt ;/