mhm. Iedomājies, tu pamosties nakts vidū, vecmāmuļa - pensionēta baletmeistare - virtuvē mazgā asiņainās rokas, tavs mazais brālītis guļ uz grīdas ar pētersīļu kapājamo nazi ausī. "Tas, mazmeitiņ," Azazela balsī saka vecmāmuļa, "rodas no tā, kad skatās "Tikšanās vietu mainīt nedrīkst". Ej gulēt, bērns. Tev no rīta piecos sākas solfedžo".

Nākamajā rītā brālīti vairs nekur neredz un par viņu vairs nekad neviens nerunā. Pakāpeniski tu aismirsti, ka tāds jebkad ir bijis. Tikai pētersīļus tu vairs neēd neparko.