Btw, es tikai gribēju piebilst par savām sajūtām. Es arī sev šķietu šajā žurnālā brīžiem pret Tevi agresīvs, bet ar citiem cilvēkiem, ar kuriem satiekos un kuru žurnālos rakstu, es tā jūtos ļoti, ļoti reti. Bet man ne prātā nenāk tad kādu sist, pilnīgi spēju sevi kontrolēt vismaz fiziski, vispār esmu mierīgs pēc dabas, tāpēc man ir grūti pieņemt ko tādu, ka vajag sadot kādam pa tauri, lai viņš kļūtu labāks.
Es atķeksēju "cita atbilde", bet vienaldzīgs es noteikti nepaliktu un gadījumā ar tuvu cilvēku vispār nav man ne mazāko šaubu, ka aktīvi rīkotos.

"Man ir zināma ne viena vien epizode (no personiskās un draudzeņu dzīves), kad tuvinieki - latvieši, jo sevišķi vīrieši pagriez muguras un izliekas neko neredzam."
Jā, tas ir bēdīgi. No dažādām citām dzīves epizodēm es, man šķiet, lieliski saprotu, kāpēc tā notiek, bet labāk paklusēšu. Jo tas neko nemainīs, varu tikai tapt par "dirsēju Rudzīša stilā, hehe :)