aj, nu všm, bija tā, ka iekāpju es, saproties, pēdējais lidmašīnā un meklēju vietu, kas man patiktu. visur brīvs ir pa vidu, un tad es redzu, ka malējā pie vienām dāmām ir brīva. es prasu, vai šeit ir brīvs. mhm, ir. paldies un okej, saku es un ilgi čakarējos ar mantu nolikšanu plauktā (ntās reizes visu ko piemirstu izvākt no jakas kabatām), līdz visbeidzot apsēžos jau ar zināmām aizdomām, ka pie loga tepat sēž kūmiņš.
bet skautrējos uzrunāties, jo kas nu būtu, kas nu būtu, ja es pilnīgi svešām dāmām būtu uzdevis kaut kādu mistisku info "ciba, kūmiņš.." saturošu jautājumu.