Otro nedēļu pēc kārtas pie mums atbrauc cilvēks, kurš par naudu to māju izmēž. Ar māti sametamies. Un beidzot nelūram šķībi viena uz otru, bet mierīgi vāļājamies pa dīvānu. Es saprotu, ka katram nav iespējas samesties ar kādu un pasaukt kādu. Toties šīs ir pirmās brīvdienas pa ilgiem laikiem, kad var mierīgi palikt mājās. Un no otras puses- nezinu nevienu, kurš būtu mājas apstākļos putekļos nosmacis, vai ar netīru šķīvi nosities. Un ja gribās lakot nagus un/vai spaidīt kaķi, tas noteikti ir labāk, nekā čerez ņemogu tīrīt durvju rokturus.