Kamēr nedēļas sākumā izklaidēju savu vīrusu, vārtoties gultā, izlasīju slavenā zviedra sāgas otro grāmatu par meiteni, kas spēlējās ar uguni. Nevarētu teikt, ka grāmata būtu garlaicīga - izlasīju vienā piegājienā. Beeet...
Ja pēc pirmās daļas izlasīšanas nospriedu, ka tie zviedri ar savu apspiesto seksualitāti galīgi sviestā sagājuši un vispār "bvē, lai es vēlreiz ko tādu!", tad otro lasot jau vietām no sirds smējos par nezinātnisko fantastiku, tā ka, šķiet, tomēr saņemšos arī trešajai daļai;)