Vēl par šo to;)
Bet vispār es makten brīnos par cilvēku, kā lai saka, bezrūpību.

Nu, iedomājieties, ka Jums zvana nenosakāma vecuma zeltene un čivina* trubā: Atvainojiet-piedodiet, bet vai jūs gadījumā nepazīstat Bendžaminu Putrasdambīti**?

Un tā nu ir sagadījies, ka Jūs Bendžaminu Putrasdambīti patiešām pazīstat, jo:
a) viņš ir jūsu kaimiņš, ar kuru kopā ik piektdienas vakaru izdzerat nelielu alus mučeli;
b) viņš ir jūsu klasesbiedrs, kuru pēdējo reizi satikāt salidojumā pirms 2 gadiem pēc 20 gadu pārtraukuma;
c) viņš ir jūsu kolēģis no blakuskabineta;
d) viņš ir jūsu sekspartneris;
e) viņš ir jūsu makramē pulciņa biedrs;
utt.
Un jūs, visai apmulsis atzīstat, ka pazīstat gan. Un tad zeltene čivina tāļāk: - Bet vai jūs, lūdzu, lūdzu-lūdzu, nenodotu viņam lai piezvana uz šo numuriņu Leokādijai? Es jums būtu ļoti pateicīga!

Zināt, ko cilvēki dara? Viņi saka, ok, nodošu. Un nodod ar'. 10 gadījumos no 10.
Un tikai viens no tiem 10 pajautā: eee, a kur jūs ņēmāt manu numuriņu?;>


* mana 3.personām paredzētā balss ofisā ir vēl viens jautrības avots!;D
** dajebkurš ne visai bieži izplatīts vārda-uzvārda salikums.