Kas man "Rūdolfā" lāga nepatika - tas bija autora aizkadra teksts, kurš atšķirībā no ģeniālās iederēšanās "Teātrī" šeit drīzāk lāpīja filmas caurumus. Piemēram, to, ka Trīne jaunībā bijusi smuka, bet tagad ir traka uz puišiem, Streičs varēja nevis nolasīt no lapiņas aiz kadra, bet gan parādīt "ar kino izteiksmes līdzekļiem", ja!:)
Bet es piekrītu, ka pēc "Likteņdzirnām" šo skatījos ar lielu jo lielu atvieglojumu - beidzot normāls, streičisks gabals, bez Alcheimera simptomiem.:)