Nu nezinu, kā citiem tas šķitīs, bet mēs paši pārsmējāmies.
Sestdien, kad mamma kaut ko rušinājās pie siltumnīcas, piebrauca sveša mašīna, izkāpa zolīds tantuks, stādījās priekšā kā Vilhelmīne un teica, ka neesot šaipusē 60 gadus bijusi, apvaicājās par dažādiem cilvēkiem. īpaši viņu interesēja Zelma un Pēteris. Kad mamma sāka stāstīt, kur tagad Zelma (Pēteris sen jau ir miris) dzīvo un ka tur aizbraukt, šī atteicās braukt. Bet nu Zelmu tad gan lai pasveicinot!
Kas interesanti, savu uzvārdu tantuks atteicās - tas lai paliekot noslēpums!
Saliekot to visu kopā, es mammai ieteicu sveicienus Zelmai tomēr nenodot vai, ja tomēr nodot, tad brīdī, kad nav nekas smags pie rokas, ļoti iespējams, ka Zelma iesauksies: "Ak, tā padauza, kas man Pēteri mēģināja noņemt, vēl sveicienus sūta?!" un laidīs sveicienu nesējai ar kādu trauku pa galvu;)