Nenācās pat doties uz centru - pie Doles folkloras kopas smuki dziedāja, pie kam, cik man sanāca dzirdēt, pamatā latgaliešu valodā. Tā ka stāvēju, ēdu saldējumu*, sajūsmināti klausījos, situ ar kāju ritmu un plaukšķināju. Uzdziedāju arī. "Jau muni vad" - kurš gan to nezina!;)
Interesanti vērot cilvēku jokainumus no sērijas "kur ir, tur rodas". Kad pirmā brīdī pienācu, neviens klausītājs tā īsti nestāvēja, tikai daži bailīgi glūnēja gar stūri vai steidzīgi gāja garām, šķielējot ansambļa virzienā. Nostājos tieši pretī māksleniekiem, pašā plāna vidū. Pēc minūtēm piecām man diezgan cieši blakus nostājās viens tantuks. Vēl pēc kāda laika - vēl viens. Tad vēl kāds pārītis pievienojās. Un pēc 3 dziesmām jau plaukšķinātāju bija krietns bariņš.

* tas jaunais - "ar kailām ogām" ir visnotaļ lielisks!