Sviests
Pirms pāris dienām sakūlu sviestu. Es gan tā īsti nezinu, kur viņu likšu - no gandrīz litra lauku krējuma gana daudz sanāk, ja nu vienīgi Juniors uz maizes sasmērēs un apēdīs, bet Praktiskā Latviete manī nespēja izgāzt podā Dieva dāvanu. Un labs jau sanāca, kā gan citādi!;)
Bet runa ne par to daudzumu un manu taupību. Vispār man patīk kult sviestu (tiešā nozīmē arī!), lai gan tas tāds diezgan garlaicīgs darbs, tāpat kā zeķu adīšana.
Vienkārši tai mirklī, kad krējums acu priekšā pēkšņi paliek tāds
graudains un maina agregātstāvokli uz sviestu, ir iekšā tāda maģija un dzīves mistērija, ka sajūti svētsvinīgu bijību pret pasaules kārtību.
Tādas nu man tās meditācijas;)