Fejas turpina uzlidot;)
Šovakar mikriņā man uzdāvināja grāmatu. Nē, ne Jauno Derību vai "Jēzus Tevi pestīs pēc pāris nedēļām", bet Nikolaja Novikova "Mercaņije zolotih ogņej", kas izdota sērijā "Baterfļai".
Visnotaļ simpātisks, bet viegli sarains un maķenīt erebuš jaunēklis, kurš sēdēja tā uz priekšu pa diagonāli, pār plecu uzmeta man pāris koķetus skatienus, tad uzrunāja:
- A vi kņižki čitajetje?
- Čitaju, a čto?
- Davaitje ja vam kņižku podarju!
Un pastiepa man augšminēto lubeni.
- Spasibo.
- Daaa, ja jejo segodnja otobral u banģitov!
- Čto vi govoritje - u banditov?! A deņgi tam ņe sprjatani?
- A vi posmotritje! I jesli budut, podelimsja!
- Dogovorilisj!
Es paklausīgi izšķirstīju grāmatu, tad papletu rokas:
- Ņet, k sožaļeņiju.
- Dajtje, ja poisču, a to vdrug vi menja obmanulji!
Paņēma, izšķirstīja, neko neatrada, atdeva grāmatu man, tad pamāja un izkāpa no mikriņa.
Protams, reāli smieklīgi būtu, ja tas viņš būtu tas pats fejs, kas šonedēļ Slaviku meklēja, bet to nu es neriskēšu apgalvot;D