Manuprāt mikrorajonu Vecās daļas (tb piecstāveņu puduri, kas celti pirms 40-50 gadiem) daudz neatšķiras no mazpilsētām. Ir vietējās skolas ar zināmiem skolotājiem, vietējie veikali ar ierastām pārdevējām, vietējās apavu labotavas un vetaptiekas, vietējās vecenītes uz vietējiem soliņiem pagalmos, vietējie palaidņi un vietējie Rajona Kauna Traipi. Un cilvēki atpazīst viens otru ja ne pēc vārda, tad pēc skata nudien.

Šī sajūta materializējās (līdz šim tā tikai lidinājās gaisā) šodien vēlēšanu iecirknī, kas vienlaikus ir arī Juniora skola (nu jau bijusī skola, jāsaka). Patiesībā jau pie skolas ieejas, kad uz kāpnēm satikās iekšā un ārā nākošie un mēļoja par tēmu "Ak tad jūs jau nobalsojāt? Nu mēs arī ejam! Nu ja, nu ja, ko vajag, to vajag." Un pašā skolā bija tāda gandrīz ģimeniska atmosfēra, kad cilvēki, kas nāca iekšā, sveicinājās ar dežūrējošiem skolotājiem un savā starpā, mainījās ar replikām un atvadījās nevis ar vēsi oficiālo "Visu labu!", bet tādu gandrīz intīmu "nu tad uz redzēšanos!".

Nu es jau ar' pačaloju ar Juniora matemātikas skolotāju - kur tika iekšā, kur gribēja tikt. Pieslēdzās vēl viena skolotāja, kuru pēc skata neatpazinu, un tad es dabūju noklausīties divbalsīgus ditirambus par godu Juniora gudrībai un prāta spējām ("BET! tā neuzmanība un slinkums!");)
Nu ja, Juniors arī vakarpusē aizgāja nobalsot, un atgriezās izpļāpājies ar skolotājām un klasesbiedrenēm.

Nu šausmīgi atgādina manus bērnības gadus Balvos;)