Hā, uzbraukt un nobraukt no tās augstās apmales jau var tikai pieredzējuši sportiskie ļaudis un atsperīgie pusaudži. Es nemaz tā veikli tikt no viņas nost un atpakaļ ij nemaz nevarētu ne ar, ne bez telefona. Protams, situācijas dažādas. Un man ir parasts, ne stilīgs velo, un es neesmu sapucējusies. Bet arī braucu, kā braucu, nekāds ļoti sportisks un veikls neesmu. Un cik saprotu, es pa ielu nemaz jau laikam nevaru braukt, jo man nav tiesību. Bet dažreiz, kad piemēram, tuvojas skates, un es zinu, ka mājās tikšu naktī, tad es braucu ar to velo, lai būtu ar ko tikt mājās. Un gan jau galīgi sportisks neesmu, jo gulēts jau nav n-tās naktis, un arī izbīstos un nesaprotu, pa kuru pusi apbraukt, jo galva reibst un spēku izsīkums tuvojas.
Labi jau labi, nevienam virsū uzskrējis neesmu, un pati saprotu, cik ļoti māk cilvēki uzkrist uz nerva, es arī labprāt no ielām aizvāktu apaļās tantes ar somām, kam garām nevar tikt un trīs-cacu komplektus, kas arī spēj aizņemt pat platu ietvi, un es ar savu plato soli balsī lamājos garām tikt nespējot.
Bet nu, cik tad var tās runas, kurš nu baltāks un pūkaināks. Nu, visi takš esam smuki, balti un pūkaini.