mandomāt, viss ir atkarīgs no mēra sajūtas sava dzīvesveida popularizēšanā + respekta pret citu cilvēku izvēli.

plus man personiski tas kaut kādā punktā sāk šķist kā tāda ņergāšanās ar ēdienu. bet tas tā, personiskais gļuks un tikai tāpēc, ka ir bijis arī tā, ka gandrīz vispār nav ko ēst, un šķiet, ka arī tagad ir daudzi cilvēki, kam gandrīz vispār nav ko ēst. bet es nezinu, cik tas ir adekvāts skatījums (nu tak pofig, lai viņi mirī badā, tas jau neliek man atteikties no transtaukskābēm)