Aicinājumi ziedot tādām lietām, kā veselības aprūpe vai atraiņu, bāriņu un pensionāru uzturs, rada sajūtu, ka aiz loga nav 2010, bet gan 1904 gads, un vienīgais maksātais nodoklis ir baronam par zemi un vienīgā slimnīca ir klostera uzturētajā nabagmājā. Nav skaidrs, kā vispār ir sanācis, ka atbildība par par šīm ļoti sāpīgajām problēmām tiek novelta uz privātu ziedotāju pleciem un viņi ( tu es, mēs) ir atbildīgi, ibiomatj, par to, vai vecais cilvēks ir paēdis un bērns izārstēts. Es esmu māte un lūgums ziedot maza bērna veselībai mani, uzrunā, taču kopumā , zinies, tāda lietu kārtība nav un nav smuka.