Man tas tik tiešām sāpīgs temats dēļ tā, ka sena trauma - laikos, kad man knapi 20 gadi bija, krogos vienmēr nāca iepazīties īsteni latvju vīrieši ap 30, ar jau uzaudzētiem puncīšiem un atkāpties sākušiem matiem un tas nu būtu sīkums pilnīgs, ja tas viss nebūtu komplektā ar pilnīgu tupumu un nepamatotu pašapziņu. Un viņi runāja tamlīdzīgus tekstus. Un tad stundu no vietas par savu mašīnu (man mašīnas principā neinteresē kā suga). Un tad visu nobeidza ar to, ka viņš gudrāks, jo viņam smadzeņu masa uz svariem uzlikta esot lielāka. Bērnības trauma, tā teikt! :D
Un es noticēju, ka vīrieši ap 30 vienkārši paliek pilnīgi stulbi. Un tad es domāju, ka ispār 30 gadi ir jau briesmīgs vecums. Nemaz nerunājot par to, cik garlaicīgi man bija. Un toreiz es biju pieklājīgāka, tagad nemaz nemēģinātu klausīties ko tādu :D
Nu jau sen es citādākos cilvēkos grozos. Un man prieks, cik daudz sakarīgu cilvēku ir visvisādos vecumos. Man vienkārši negribas zināt, ka tik tupi cilvēki tik tiešām grozās kaut kur. Cilvēku aprobežotība vispār ir tāds diezgan sāpīgs temats. Īpaši Latvijā. Tāpat es negribu zināt, ka ir cilvēki, kas sper kaķim vai nosit suni. Un arī par urlām itin nemaz negribu atcerēties.
Vienkārši tāds ieraksts ir kā kakas pacelšana. Pofig, ka celšanas akts bija plānots kā smalka provokācija, iekustināta kaka smird tāpat. Un es ar sajūsmu jau nu neskatīšos uz tās cēlāju, jāuzmanās, ka pēc tam vēl necenšas manā mētelī rokas noslaucīt. Un nafig? Cilvēki tāpat nekad neatteiksies no iespējas parādīt savu stulbumu, ij bez īpašas provocēšanas