Vecāku sapulce
Patiesībā nebija TIK ļauni kā iedomājos. Viņi teica to, ko es jau tāpat zināju. Un tās sliktās atzīmes viņus nemaz nesatrauc, atšķirībā no manis. Nu var jau saprast - viņiem ir vesels bars tādu (un vēl sliktāku), bet man tikai viens un tas pats manējais!;)
Kas pārsteidza, apmeklējot atsevišķus skolotājus individuāli: viņi uzreiz sāka taisnoties un skaidrot kā notiek mācību process. Iespējams, pieraduši, ka vecāki sobstvennoj personoj ierodas vizītē tikai, lai uzbrauktu un attaisnotu savu mīlulīti. Beigās nekas cits neatlika kā pateikt: "Es nenācu, lai Jums kaut ko pārmestu! Es atnācu, lai pajautātu KĀ MAN JUMS PALIDZĒT!";) Jāsaka gan, ka atbildi tāpat nesaņēmu. Angļu valodas skolotājs pat metās mani mierināt, ka pusaudžu vecums jau tāpat ir grūts un ir tikai jāpaciešas un jāpārdzīvo tas laiks, un tad jau viss būs kārtībā.:)