Uiģi, staruška, ja v pečaļi!
Iespējams, ka daudzi to nesapratīs...
BET!
Manas smaržas (Armani Sensi White note) ir beiguši ražot!... Smaržas, kuru dēļ mani mēdza apturēt uz ielas, lai pajautātu, kas tas par aromātu. Smaržas, kuras sajūtot uz drēbēm, gribējās tās (drēbes) pieglaust vaigam. Smaržas, kuras bija manas ideālās smaržas. Man ir palikuši pudelē daži nožēlojami pūtieni un viss... tā būs vēsture.
Pie kam [bļaC!], vēl arvien ražo smagās, no kātiem gāzošās smaržas, ko lietoju pirms 15 gadiem [Givency Amarige] un vieglās uniseks smaržas, ko lietoju pirms 10 gadiem [Kenzo zilo vīriešu tualetes ūdeni].

Iespējams, ka tā tam jābūt. Iespējams, ka pienācis laiks mainīt smaržas, jo esmu mainījusies pati, bet, bļaģ, cik sāpīgs trieciens!


Šodien Kolonnā izmēģināju variantus "pameklējiet man ko līdzīgu Sensi". Armani baltais diamond - dirst lai iet! Lanvin kaut kāds tur "ziniet, šitam mums šobrīd ir atlaides" - garlaicīgs un nenoturīgs.
Rīt, acīmredzot, nāksies veikt meklēšanu no sērijas "man vajaga kaut ko drusku saldu, bet nekādā gadījumā ne rozes, varbūt jasmīni vai maijpuķītes, mazliet citrusa, bet ne citrona, varbūt mandarīna, un lai Dies Jūs pasarga, ja tur būs kaut pile pačūlija vai tabakas!".
Un parīt - pie galīga izmisuma, ņemšu priekšā klasiku - Mademoiselle vai J'Adore (kaut gan pēc šitā smiržo puse Rīgas)...

Bet šovakar es sērošu!