oj, šitos, kas iet izpletušies visas ietves platumā, ij nepiemini. man tā ir viena no lielākajām sāpēm, jo manā bērnībā tēvs mūs regulāri uz šito dresēja, t.i., lai neejam izpletušies pa visu ietvi, lai paliek rūme, kur citiem ļaužiem garām tikt. un tas man ir tāāāā iesēdies, ka tagad, kad šitādus redzu un tik tiešām arī netieku normāli viņiem garām, tad ir mokas bezgalīgas, tad šķiet, ka esmu bijis vienīgais ļaužs visā pasaulē, kam ir mācīta kaut kāda uzvedība uz ielas, kam ir mācīts filtrēt situāciju sev apkārt, rēķināties ar citiem utt.