Kamēr es katru piektdienu (un ne tikai) godīgi trinkoju vaniļas šņabi, neviena kaite klāt neķērās un biju sparīgāka par Čingishana zirgu rītausmā. Kā sāku piekopt veselīgu dzīvesveidu (gavēnis, saproties!), tā visādas zarazas klāt!:(((

Slimošana notiek pēc parastās programmas (reizi gadā jau arī veselīgam cilvēkam sanāk nolikties gar zemi...):

1. stadija: holēriski-maniakāli-agresīvā "Visiem pa purnu!" Parasti sākas kādas 3 dienas pirms slimošanas, kad "iekšā jau ir", bet nekādas ārējas pazīmes vēl par zarazu neliecina. Viss kaitina, visi kretīni, idioti, ņenavivižu! Labāk ceļā netrāpīties!
2. stadija: flegmatiska koma "Manis nav..." Manis tiešām nav - temperatūra ap 39, spēka pietiek tikai lai gulētu, dzertu ūdeni (tēju uzvārīt nav spara), vāri brīnītos "Es vēl dzīva?..." un aizrāpotu līdz WC. Ilgst 1-2 dienas.
3. stadija melanholiski-elēģiskā "Ak, es nabadziņš!..." Temperatūra krītas un nu jau pietiek spēka uzvārīt tēju, iedzert zāles, uzsmērēt maizīti un pat aizvilkties līdz darbam. Šķaudot liekas, ka smadzenes tūlīt izlidos pa degunu, un klepojot - plaušas pa muti. Prātā visu laiku grozās skumjas atmiņas un bēdīgas domas par nāvi, eitanāziju utt. "Neesmu nevienam vajadzīga..." "Ak, es esmu tik neglīta/resna/dumja/utt." "Dzīvē laimes nav..." - šo dienu vadmotīvs. Ilgst līdz izveseļošanās brīdim.

Iesaku uzmanīties: man ir 3.stadija - ESMU ĻOTI JŪTĪGA! UN NEKLIEDZ UZ MANI! NEKLIEDZ!

;)