Mana viņa
Mana - "Viņa", mana. dodoties pa ledus un saules pārklātajam takām/ielām, es vienmuļi prātoju to cik viss apkārtējais ir skaists, un man ir mana - "viņa" ,lai arī reizēm es aizdomājos, ka varbūt nemaz ar nav "manas viņas", bet ir, mīļais, jaukais, skaistais viņā ir pārpārēm! tikai uz ārpusi es bieži vien izjūtu tikai, sarkasmu un ironiju, un mulsu nepatiku(tā tā taču ir mums visiem). Vēlētos viņu pasargāt, kā ledus kristāliņu, ja atstāsi guļotu uz ietves, to nepamanot paspers, desmitiem melnu kurpju zoļu, bet ja pacelsi un turēsi plaukstās, lai aizsargātu no sala un vēja, tas izkusīs pēc pāris mirkļiem.Bet ja saudzīgi tos mirkļus, turēdama , laicīgi noliksi uz nosarmojušās zāles, tad tev būs tie lieliskie mirkļi, kas ir man ar "manu viņu"! ljublju.