kristiine ([info]kristiine) rakstīja,
@ 2005-10-19 00:08:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
kāda lūpas un smaids, spēj viņas sirdi saplosīt gabalos, viņš ir tālu prom, bet tas netraucē, viņai skumt un ilgoties. iespēja satikties mazliet nereāla, vismaz tuvāko mēnešu laikā, attālums pārāk liels. un sapņot ir viņas bauda, kas aizstāj viņa acu skatienu, smaidu un sarunas. vai viņi satiksies, tā būs laimes spēle.

vai man arī ko tādu vēlēties?


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]kristiine
2005-10-19 01:21 (saite)
ļauties vai neļauties, vienkārši ir jādzīvo un to jau esmu tik daudz pārdomājusi, ka riebj. sevi atdot, kam citam. un miers, katram no mums uznāk šīs domas, kāds vientuļi, tās sevī pārdomā, kāds skaļi apspriež ar klātesošajiem, bet neatkarīgi no tā visa, tomēr šīs ilūzijas izraisa. skaisti ir sapņot, bet nav tā vērts, lai pēcāk viss mūsos sašķīstu sīkās drumslās, nē! tā sanāk, bet nevēlos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?