Garastāvoklis:	hopeful
Mūzika:	https://open.spotify.com/track/2T8yuUKl1nhmtaIocqWo4i?si=eRa

Pēdējās minūtes esot 23 gadus vecam.
Tā. Vispār man gribas iet gulēt, bet laikam katru gadu sagaidu tos 17. augusta 1:12, kas ir fiksēts kā mans dzimšanas datums un laiks. Dīvaina sajūta. Vēljoprojām liekas, ka neesmu neko jēdzīgu izdarījis, tomēr kaut kas jau ir palicis apkārtējo atmiņās un prātos, tātad nav tik slikti. Galvā nesakarīgi vērpj dančus domu karuseļi (turklāt, tie ir īpaši karuseļi ar rokām, tātad viņi visi tik tiešām griežas un dara to kopīgi sadevušies rokās), bet es skatos ekrānā un skaitu minūtes. Ceru, ka nākamais gads būs okei un es tomēr pabeigšu visu iesākto beidzot, lai virzītos kaut kur tālāk. Un vēl ceru, ka beidzot nejutīšos tik ļoti pazaudēts dzīvē, tajā pašā laikā - saglabāt šo bezgalīgo bērna stāvokli, kad nezinu, kas tad vispār ir tā apkārtējā pasaule. Un mazāk ļauna. Un mieru visām mirušo kvīru dvēselēm. Un mieru visām dzīvo kvīru dvēselēm. Lai visas iekšējās pretrunas salūzt un mēs varam dzīvot dejojot.