Lūk, tas, kas šobrīd ir ārā aiz loga, ir pirmais un pēdējais iemesls, alfa un omega pamatojumā, kāpēc Latvija nav dzīvošanai piemērota zeme! Es jūsmoju par jūgendu, man garšo balzams, es labi paciešu viesības ar miltu mērcēm un panētām karbonādēm, man nav iebildumu pret Saeimas un valdības sastāvu, mani nenomāc ekonomiskā situācija un vīnu sortiments veikalos, man patīk latvieši, jā, pat latviešu vīrieši, esmu pozitīva kā labi paēdis ķerubiņš. Taču es simttūkstoš reižu labprātāk riskētu ar iespēju piedzīvot savā mūžā vienu vai divas viesuļvētras vai zemestrīces, nevis katru gadu 6-7 mēnešus būt gatava slapjdraņķim.
Pelēkas debesis un auksti nokrišņi - tas ir riebīgi, tas ir nepārejošs diskomforts, tas ir kā iesnas, caureja un zobu sāpes vienlaicīgi!
Pelēkas debesis un auksti nokrišņi - tas ir riebīgi, tas ir nepārejošs diskomforts, tas ir kā iesnas, caureja un zobu sāpes vienlaicīgi!
Izņemot jūlija mēnesi, drausmīgi karsts.
Vienīgais,kas man ir grūti ir pārdzīvot to brīdi, kas rudens vairs nav, bet ziema vēl nav. Tie melnie, drēgnie dubļi un mirušās dabas sajūta man ik gadu jāpārvar skaitot mantru "tas ir tikai uz laiku, tas beigsies". Kad jau ir kailsals, jau ir labāk.