Kurvjzieža kontemplācijas

Mazliet moralizējošu pārdomu

Krāšņais Kurvjziedis

Mazliet moralizējošu pārdomu

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Starp citu, vīriešiem filozofiem pieklātos jau piedzimt veciem. Laoczi zināja, ko dara. Vīrietim piestāv runāt par esamību un neko, par apziņu un valodu vai vēlturkādām abstraktām lietām tikai tad, ja viņš ir sniegbalti sirms, un viņa mazliet blāvās acis viedi noraugās no apskaidrotas un šausmīgi krunkainas sejas. Un tad viņš, palaikam iekāsēdamies, sēž tādā lielā, lielā krēslā, viņa izkaltusī roka ir klāta pigmentācijas plankumiem un viegli dreb, tāpat pa brīdim iedrebas vai aizlūzt viņa vecišķā balss, un viņā var aizgūtnēm klausīties, spožām acīm un apskaidrībai atvērtu prātu, un pārāk absurda, pat lai būtu zaimojoša - vienkārši neiespējama - šķistu doma ar viņu koķetēt vai strīdēties.
Ar reproduktīvā vecuma vīriešiem nav iespējams izvairīties no koķetēšanas vai strīdēšanās. Parasti tās nemanāmi pāraug viena otrā. Līdz ar to viņiem nevajadzētu censties būt pārāk gudriem - tas vienkārši ir lieki un, atzīšos, mazliet aseksuāli. Vīrietis ir vīrietis tad, kad viņš smaržo pēc alus un tabakas, varbūt drusku vēl pēc kaut kāda "Axe" vaikānutur, runā par politiku, skatās hokeju un jūtas šausmīgi svarīgs. Un tu viņā noskaties ar maiguma pilnu skatienu, kas pāršķeļ visas rūpīgi kārtu pa kārtai audzētās bruņas un redzi puisīti, kurš izmisīgi grib būt liels, stiprs, aprūpējošs un pasargājošs. Un tad tu vari pasmaidīt, piekāpties un dāvināt viņam šo iespēju. Līdz ar savu trauslumu, maigumu un neaizsargātību. Tā kā viņa septiņgadīgajam dēlēnam tu uzdāvini čupačupsi.
Bet kādu atklāsmi gan tu sagaidīsi no mīlama puisīša?
Un kādu čupačupsi gan pieklātos piedāvāt kādam tur Rikēram vai Serlam?
:)
  • Mīļi Tev sanāca :-)
    Bet ja nu aiz bruņām tiešām atrodi, to
    sirmo večuku, lai arī cerēji ieraudzīt
    puisīti? Ko tad?
    • Piedod, bet man liekas, ka Tu tiešām nekad neesi vīrieti mīlējis.
      :)
      • Retorisks jautājums...
        • tiešām neesmu
        • esmu, bet ne šajā dzīvē
        • esmu, bet tikai sevi (ar nosacījumu, ka esmu vīrietis)
        • esmu, bet viņi vēl maziņi- t.i. mani dēlēni
        • viss vēl priekšā
        • Raugi, arī mīlot sevi un savus dēlus, Tu noteikti saskati to mazo puisīti, kurš spiests kļūt liels un stiprs. Mīlestība, manuprāt, - arī tā, kuru spējīgs izjust vīrietis, - pamatā balstās uz šo spēju saskatīt otrā bērnu. Un tas varētu būt iemesls, kāpēc sievietēm tas vairumā gadījumu sanāk dabiskāk. Instinkta līmenī.
          • Kāpēc "spiests kļūt"?
            Tas takš dabiski sanāk!

            Mīlēt var arī ne-bērnu.
            Mīlēt var da jebko...
            ...govi, kaķi, pundursikspārni...
            ...kaņepi, kokas krūmu, magoni...
            ...un jā, arī cilvēku...
            • Njuss - es biju reducējusi jēdzienu mīlēt uz mīlēt otru cilvēku...

              Bet spiests - tieši tāpēc, ka tas notiek dabiski. Respektīvi, to neizvēlas.
              • Ē, vot šitentāda vārdu spēle piešķir
                tam tekstam citu nokrāsu...
                "Kļūst", vai "ir spiests būt" nav viens
                un tas pats. "Spiests" rada tādu
                iespaidu, ka būtībā objekts nemaz
                negrib konkrēto lietu...
                • IMHO - iniciācija, ieskaitot dabisko, vairumā gadījumu ir diezgan skarba. Gan puikām, gan meitenēm. Un ir brīdis, kad tev nekas cits neatliek, kā vien pēkšņi būt pieaugušam/-ai. Un visbiežāk - atkal tikai mans viedoklis - tas ir diezgan sāpīgs, vai vismaz ļoti sarežģīts brīdis.
                  • JA tas ir briidis... tas tikpat labi var buut labs laika periods... varbuut paardesmit gadu garumaa...
                  • Es gan īsti nesapratu, ko Tu man
                    gribēji ar to pateikt, bet ir
                    sajūta, ka Tu krietni pārspīlē ;-P
                    • Domāju, ka nē. Ja cilvēks tiešām kļūst pieaudzis un vēl spēj par to reflektēt.
                      • pieaudzība gadījumā
                        tomēr nav baigi individuāla
                        lieta? Kādas pazīmes
                        piemīt pieaugušam cilvēkam? Un
                        cik lielā mērā tās viņā dominē?
                        • Ai, nu būšu banāla un tradicionāla - pieauguša cilvēka pamatpazīme ir spēja uzņemties atbildību par sevi un vajadzības gadījumā par citu, kurš pats to nespēj - piemēram, bērnu. Kā arī racionāli reaģēt dažādās situācijās, izlemt un rīkoties.
                    • Un vispār - es gribēju teikt, ka tie pārdzīvojumi un tā pieredze, kas padara cilvēkus stiprus un pieaugušus, nemēdz būt nekas ārkārtīgi patīkams. Parasti tas saistās ar patīkamu ilūziju zaudēšanu, nepatīkamu pienākumu uzņemšanos, dažām sāpīgām atskārsmēm un diezgan skarbām situācijām.
  • Ja vien viss būtu tik vienkārši.
  • znachit maz viirieshus esi "miileejusi" :P
    • Ir pamats domāt, ka vairāk, nekā Tu.:)
      • tas jau negarantee tavu secinaajumu lielaaku ticamiibas pakaapi par maniem secinaajumiem :)

        tb apjeegusi tu esi tikai pusi no reaalaas lietu kaartiibas :) bet dazhi ij to neapjeedz!
        • Es taču Tev jau esmu teikusi, ko es domāju par cilvēkiem, kas sakās pārzinām lietu dabisko kārtību un tāpēc domājas varam izvērtēt manu spriedelējumu atbilstību tai...
          Atkārtošos - neko labu.:)
          Bez tam - Tu pilnīgi noteikti neesi sirms un krunkains.:P
          • (no subject) - [info]mulders
            • Jaukum, es, atšķirībā no Tevis, tikai aprakstu savas sajūtas, nevis metos postulēt visa pastāvošā pamatnoteikumus. Un par to, kā es mīlu vīriešus un kurus, un kāpēc, Tev nekādas pieredzes, piedod, nevarētu būt. Un arī nekādu tiesību izvērtēt manu spriedumu atbilstību "lietu kārtībai".:P
  • dziļdomīgi

    esmu sastapusi dažas "balzaka sievietes", kuras ir ļoti atzinīgi novērtējušas "puisīšu" dievinošo un visatdevīgo attieksmi, par citu nemaz nerunājot;)...
    laikam jau reizēm viņi tomēr noder, dzīves skaistumam, utml.... lai arī īslaicīgi (kamēr tas, ka nav, par ko parunāt, sāk traucēt), bet tomēr:)
    • Re: hmmm...

      Es laikam šoreiz par kaut ko mazliet citu, ne gluži par Hellas Helles tēmu.:) Es laikam drīzāk par to, ka arī savos vienaudžos un gadus 10 vecākos vīriešos es redzu to mazo puiku. Ja man šis vīrietis kaut ko nozīmē.
      Bet, ja vīrietis ir tīrais intelekts - kā pieklātos filozofam - tad tur nekāda mazā, mīlamā puisīša nav, vismaz ir sasodīti grūti viņu ieraudzīt. Tāpēc gudriem vīriešiem jābūt veciem un jāizraisa respekts, apbrīna, intelektuāls baudījums - ar īstenu mīļumu gana grūti savienojamas jūtas.
      • Re: hmmm...

        ak, Tu par TO...:))
        visnotaļ apšaubu, vai pastāv vīrietis=tīrais intelekts;)
        ņeverju!
        ja nu patiešām kāds galīgi sagrabējis 90-gadnieks:)P
      • Re: hmmm...

        nu a sho mees vainiigi ka nevari iemiileeties intelektuaaljos? :)

        puisiitis ir dajebkuraa viirietii... piekam varbuut tava speeja saredzeet ir krietni vajaakaa par vinja speeju to tev neraadiit? tas jau tas prikols, ka kruc viirishkjis ir jaudiigaaks par teviim ij tu vinjam neredzi cauri, ja vinsh to negrib!

        a ja vinsh ljauj sevi iemiileet un pac iemiilaas, tad vinsh tikpat labi var ljaut tev redzeet cauri, var atljauties tev atklaaties liidz serdei... ij pofig vai tas ir 30gadiigs marlboro viirishkjis vai 60gadiigs budistu muuks!

        a mosh tu neapzinaati iemiili tos viirieshus, kuros beerns nav veel nomiriijis?
        • Re: Jaukum, lasi uzmanīgāk!

          Es taču akurāt to pašu arī saku. Un kur Tu rāvi, ka es kādreiz nebūtu saskatījusi to, ko man būtu vajadzība saskatīt?:)
          Es tikai par to, ka vīrietim pirms 80 lāga nepiestāv būt pārāk gudram. Jo mīl viņu tāpat - pavisam citu iemeslu vārdā.:)
  • Fui. Tev ir neīstenotais mātes komplekss. Kāda cita iemesla dēļ lai tev vajadzētu tādu pāraugušu zīdaini?
    • par pirmo apgalvojumu nestrīdos, Mis Precīzā Diagnostiķe.:))) Bet kurā gan vietiņā es runāju par pāraugušiem zīdaiņiem? Tas, ka es atļaujos labdabīgi paironizēt par dažām vīrišķības šķautnēm, vēl nenozīmē, ka es tās identificēju ar infantīlismu.
      Jau kaut kad sensen es rakstīju, ka mīlēt vīrieti un ļaut viņam mīlēt sevi nozīmē atdot viņam atpakaļ to personības daļu, kas ir ievainota grūtajā pieaugšanas procesā.
      Un tagad es īstenībā runāju par to pašu.
Powered by Sviesta Ciba