Kurvjzieža kontemplācijas

Mazliet moralizējošu pārdomu

Krāšņais Kurvjziedis

Mazliet moralizējošu pārdomu

[info]krii
31.5.04 09:40
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Starp citu, vīriešiem filozofiem pieklātos jau piedzimt veciem. Laoczi zināja, ko dara. Vīrietim piestāv runāt par esamību un neko, par apziņu un valodu vai vēlturkādām abstraktām lietām tikai tad, ja viņš ir sniegbalti sirms, un viņa mazliet blāvās acis viedi noraugās no apskaidrotas un šausmīgi krunkainas sejas. Un tad viņš, palaikam iekāsēdamies, sēž tādā lielā, lielā krēslā, viņa izkaltusī roka ir klāta pigmentācijas plankumiem un viegli dreb, tāpat pa brīdim iedrebas vai aizlūzt viņa vecišķā balss, un viņā var aizgūtnēm klausīties, spožām acīm un apskaidrībai atvērtu prātu, un pārāk absurda, pat lai būtu zaimojoša - vienkārši neiespējama - šķistu doma ar viņu koķetēt vai strīdēties.
Ar reproduktīvā vecuma vīriešiem nav iespējams izvairīties no koķetēšanas vai strīdēšanās. Parasti tās nemanāmi pāraug viena otrā. Līdz ar to viņiem nevajadzētu censties būt pārāk gudriem - tas vienkārši ir lieki un, atzīšos, mazliet aseksuāli. Vīrietis ir vīrietis tad, kad viņš smaržo pēc alus un tabakas, varbūt drusku vēl pēc kaut kāda "Axe" vaikānutur, runā par politiku, skatās hokeju un jūtas šausmīgi svarīgs. Un tu viņā noskaties ar maiguma pilnu skatienu, kas pāršķeļ visas rūpīgi kārtu pa kārtai audzētās bruņas un redzi puisīti, kurš izmisīgi grib būt liels, stiprs, aprūpējošs un pasargājošs. Un tad tu vari pasmaidīt, piekāpties un dāvināt viņam šo iespēju. Līdz ar savu trauslumu, maigumu un neaizsargātību. Tā kā viņa septiņgadīgajam dēlēnam tu uzdāvini čupačupsi.
Bet kādu atklāsmi gan tu sagaidīsi no mīlama puisīša?
Un kādu čupačupsi gan pieklātos piedāvāt kādam tur Rikēram vai Serlam?
:)
  • Garastāvoklis:: mīlīga
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

  • [info]kangaroo
    31.5.04 11:20
    Ē, vot šitentāda vārdu spēle piešķir
    tam tekstam citu nokrāsu...
    "Kļūst", vai "ir spiests būt" nav viens
    un tas pats. "Spiests" rada tādu
    iespaidu, ka būtībā objekts nemaz
    negrib konkrēto lietu...

    • [info]krii
      31.5.04 11:25
      IMHO - iniciācija, ieskaitot dabisko, vairumā gadījumu ir diezgan skarba. Gan puikām, gan meitenēm. Un ir brīdis, kad tev nekas cits neatliek, kā vien pēkšņi būt pieaugušam/-ai. Un visbiežāk - atkal tikai mans viedoklis - tas ir diezgan sāpīgs, vai vismaz ļoti sarežģīts brīdis.

      • [info]mulders
        31.5.04 11:36
        JA tas ir briidis... tas tikpat labi var buut labs laika periods... varbuut paardesmit gadu garumaa...

      • [info]kangaroo
        31.5.04 12:04
        Es gan īsti nesapratu, ko Tu man
        gribēji ar to pateikt, bet ir
        sajūta, ka Tu krietni pārspīlē ;-P

        • [info]krii
          31.5.04 12:08
          Domāju, ka nē. Ja cilvēks tiešām kļūst pieaudzis un vēl spēj par to reflektēt.

          • [info]kangaroo
            31.5.04 12:12
            Tā pieaudzība gadījumā
            tomēr nav baigi individuāla
            lieta? Kādas pazīmes
            piemīt pieaugušam cilvēkam? Un
            cik lielā mērā tās viņā dominē?

            • [info]krii
              31.5.04 12:22
              Ai, nu būšu banāla un tradicionāla - pieauguša cilvēka pamatpazīme ir spēja uzņemties atbildību par sevi un vajadzības gadījumā par citu, kurš pats to nespēj - piemēram, bērnu. Kā arī racionāli reaģēt dažādās situācijās, izlemt un rīkoties.

        • [info]krii
          31.5.04 12:11
          Un vispār - es gribēju teikt, ka tie pārdzīvojumi un tā pieredze, kas padara cilvēkus stiprus un pieaugušus, nemēdz būt nekas ārkārtīgi patīkams. Parasti tas saistās ar patīkamu ilūziju zaudēšanu, nepatīkamu pienākumu uzņemšanos, dažām sāpīgām atskārsmēm un diezgan skarbām situācijām.
Powered by Sviesta Ciba