Reiz dzīvoja vīrietis. Skaists un spēcīgs. Viņš vienmēr teica – tikai muļķi gaida nāvi, gudrie mirst, kad grib. Un rādīja uz bisi, kas viņam bija speciāli sagatavota mirklim, kad "grib". Tas bija laukos. Viņš medīja. Kaut kā tā sanāca, ka pēc kāda laika viņš gulēja paralizēts, lēnām puva un skatījās uz bisi stūrī, kuru vienkārši nevarēja aizsniegt. Beigās viņš sapuva. Ļoti lēnām. Ziedonis vienreiz teica, ka savādas lieta notiek pasaulē. Piepeši tava lepnā platmale apgriežas otrādi un tu jau lūdz ubaga dāvanas.
tu zini, ka ļoti daudzi cilvēki nevar uztaisīt tiltiņu, jo baidās no tā augstuma? :) vismaz es domāju, ka tas ir īstais iemesls. nerunāju, protams, par vecmāmiņām, kurām lokanība vairs nav tā.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Kaut kā tā sanāca, ka pēc kāda laika viņš gulēja paralizēts, lēnām puva un skatījās uz bisi stūrī, kuru vienkārši nevarēja aizsniegt. Beigās viņš sapuva. Ļoti lēnām.
Ziedonis vienreiz teica, ka savādas lieta notiek pasaulē. Piepeši tava lepnā platmale apgriežas otrādi un tu jau lūdz ubaga dāvanas.