Mazliet jāievelk elpa, tad jāmetas atkal pucēt māja un šmorēt četrpersonu vakariņas. Netieku ārā no viesību mutuļa. Bet, nu labi - man jāgatavo ēst četriem cilvēkiem tikai tad, kad ir viesības. Ir sievietes, kurām tā ir ikdiena. Visu cieņu! Es netiktu galā - es protestētu, pieprasītu algotu mājkalpotāju, teiktu: "Vāriet paši vai ejiet uz makdonaldu!", simulētu migrēnas un diloņa lēkmes, un ko tik vien ne!
vācieši brauc, ja?
veel te taadus uzbaazh :P
Ai, kaut kad noformulēšu - uzrakstīšu!
ja godīgi, es tieši tāpēc laikam nespēju izbaudīt ēst gatavošanu, ka tā vienmēr (cik nu spēju sevi atcerēties, sākot ar kādos gados 7 pirmo cepto olu) bijusi ikdienas obligāta sastāvdaļa. Kā parasti bijis- ēdāju bija vairāk par mani vienu. Manuprāt, vislielākā vaļība sākās, kad apprecējos. Tagad es vnk varu atļauties vakaros arī izlikties, ka nenojaušu, ko nozīmē viņu vēderu burkšķēšana :)))