Man parasti ir jā, bet šobrīd ēeeee... Tas laikam ir atkarīgs no personiskās telpas: es šobrīd vispār nejūtu telpu, kurā es būtu drošībā! Šis telpas centrs mana ķermeņa centrā jūtas mazliet psihotraumēts...
Man laime ir tikai tādi brīži. Piem. eju pa Slīteres silu bezrūpīgi ogojot, saulē sasilušu sveķu smarža un piefiksēju - esmu laimīga. Vai ar draugiem pie ugunskura dziedot līdz rītam. Tādas konkrētas sīkas laimītes varbūt veido to lielo un abstrakto?
man ir gan jā, gan nē, bet šobrīd ēeee :))
Tas laikam ir atkarīgs no personiskās telpas: es šobrīd vispār nejūtu telpu, kurā es būtu drošībā!
Šis telpas centrs mana ķermeņa centrā jūtas mazliet psihotraumēts...