![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Lai apgāztu vienu no populārākajiem mītiem, kas saistīti ar vienu no nešķīstākajiem pekles leģiona (manuprāt, konkrēti Asmodeja)izgudrojumiem, dēvētu par kulināriju - jā, jā to pašu, kas tik viegli ievelk mūs rijības, baudkāres, negausības un citu nāves grēku muklājā, - uzdrošinos autoritatīvi apgalvot, ka
salti meli, no Sātana, ne no kā cita, ir uzskats, ka ar kulinārajām prasmēm var savā ligzdiņā ievilināt vīriešus. Esmu dzīvs piemērs - kamēr necepu, nešmorēju un pat desmaizes smērēju tikai galēja bada gadījumā, vīrieši ap mani spietoja daudz ņiprāk kā tagad, aizmirsdami par čaklajām ķēkšām savās pašu virtuvēs. Tie, kuri ir īsteni gardēži, visticamāk paši prot pagatavot kolibri mēlēm pildītus Vidusāzijas maralu stilbiņus Ķīnas džekfruta garnējumā vismaz 12 veidos. Un nav nekā nepatīkamāka par iespēju, ka interesi par to, kas tev īsti uzvilkts zem peņuāra, buduāra sarunās pēkšņi aizstāj: "Un tad tu man atsūtīsi to frikasē receptīti uz e-pastu? Lieliski, dārgā, tad nu es iešu, šodien daudz darāmā. Tikai to recepti neaizmirsti, labi?" Savukārt, krietnam mežcirtējam vai tālbraucējam šoferim - kādi savās dvēseļu dzīlēs ir vairums Latvijas Republikas vīrišķo pilsoņu, vismaz, cik tas izpaužas viņu kulinārajās interesēs, - pietiek uzcept olu ar speķi nākamajā rītā pēc. Protams, ja ir pelnījis. Ticiet man - kulinārijai riestošanā ir daudz mazāka nozīme kā prasmei gleznot akvareļus vai dejot baletu.
Un vēl jo vairāk, mīļa māsa no Ievas - ņem vērā, ka ar katru ēdienu, ko iemācies gatavot, tev noteikti jāapgūst vismaz viens jauns vingrojums vēderpresei, viens jauns vingrojums augšstilbu muskuļiem, viens jauns paņēmiens, ka patīkamā veidā palielināt kardioslodzi savos ikdienas treniņos. Jo - lai svētītas visas tās apžēlotās, kurām vielmaiņa kā pīlēm, un visas bešamela mērces, visi tiramisu, visi pesto, visi Jorkšīras pudiņi, austeres un foi gras, nemaz nerunājot par tradicionālajiem cepešiem, speķotajiem zaķiem, panētajām karbonādēm, pelmeņiem, pankūkām un pīrādziņiem, izbirst cauri, neaizķeroties riepiņās uz vēdera, dibena un kur nu vēl kam nesmukāk izskatās - maz ticams, ka tevi šī izredzētība skārusi.
Bet plakans vēders mūsdienās ir, ui, cik lielāka vērtība par labi noštovētiem kāpostiem! Diemžēl zinu, ko saku!
salti meli, no Sātana, ne no kā cita, ir uzskats, ka ar kulinārajām prasmēm var savā ligzdiņā ievilināt vīriešus. Esmu dzīvs piemērs - kamēr necepu, nešmorēju un pat desmaizes smērēju tikai galēja bada gadījumā, vīrieši ap mani spietoja daudz ņiprāk kā tagad, aizmirsdami par čaklajām ķēkšām savās pašu virtuvēs. Tie, kuri ir īsteni gardēži, visticamāk paši prot pagatavot kolibri mēlēm pildītus Vidusāzijas maralu stilbiņus Ķīnas džekfruta garnējumā vismaz 12 veidos. Un nav nekā nepatīkamāka par iespēju, ka interesi par to, kas tev īsti uzvilkts zem peņuāra, buduāra sarunās pēkšņi aizstāj: "Un tad tu man atsūtīsi to frikasē receptīti uz e-pastu? Lieliski, dārgā, tad nu es iešu, šodien daudz darāmā. Tikai to recepti neaizmirsti, labi?" Savukārt, krietnam mežcirtējam vai tālbraucējam šoferim - kādi savās dvēseļu dzīlēs ir vairums Latvijas Republikas vīrišķo pilsoņu, vismaz, cik tas izpaužas viņu kulinārajās interesēs, - pietiek uzcept olu ar speķi nākamajā rītā pēc. Protams, ja ir pelnījis. Ticiet man - kulinārijai riestošanā ir daudz mazāka nozīme kā prasmei gleznot akvareļus vai dejot baletu.
Un vēl jo vairāk, mīļa māsa no Ievas - ņem vērā, ka ar katru ēdienu, ko iemācies gatavot, tev noteikti jāapgūst vismaz viens jauns vingrojums vēderpresei, viens jauns vingrojums augšstilbu muskuļiem, viens jauns paņēmiens, ka patīkamā veidā palielināt kardioslodzi savos ikdienas treniņos. Jo - lai svētītas visas tās apžēlotās, kurām vielmaiņa kā pīlēm, un visas bešamela mērces, visi tiramisu, visi pesto, visi Jorkšīras pudiņi, austeres un foi gras, nemaz nerunājot par tradicionālajiem cepešiem, speķotajiem zaķiem, panētajām karbonādēm, pelmeņiem, pankūkām un pīrādziņiem, izbirst cauri, neaizķeroties riepiņās uz vēdera, dibena un kur nu vēl kam nesmukāk izskatās - maz ticams, ka tevi šī izredzētība skārusi.
Bet plakans vēders mūsdienās ir, ui, cik lielāka vērtība par labi noštovētiem kāpostiem! Diemžēl zinu, ko saku!
Tālāki prātojot, iespējams, ka mūsu civilizācijā ēst gatavošanas prasme neapzināti tiek saistīta ar citādām saimnieciskām prasmēm - mazgāt grīdas, šņaukt bērniem degunus, skrējienā apturēt zirgu, ieiet degošā krievu būdā un piesiet to lopu pie kumodes, kā arī citas noderīgas iemaņas. Tobiš, ja jau proti pagatavot Taukšķētu Trusi, tad proti visu un tev ir labais gēnu komplekts, kuru pēc krietnajām pusdienām vajadzētu pa fiksam nodot nākamībai.
Un jā, es tam otrajam abzacim varētu piekrist pa visiem 100%. Un tātad izdarma secinājumus: kādi ir mērķi, tam pakārtotas arī prasmes. Ja gribas novīt ģimenes ligzdiņu ar visām no tā izrietošajām sekām, tad ēst gatavot vajadzētu prast. Savukārt, ja inozīmīgāka ir tieši aplidošana, rozes un terminētas tikšanās, tad nudien kulinārijas prasmes ir pilnīgi liekas! Tad patiešām gluda piere un vēders ir daudz svarīgāki!:)))
;)