Tā pa vienam uzgrauzt ar karstvīnu nav ne vainas. Taču viena no manām traumējošākajām pieredzēm saistās ar Korsikas Ziemassvētkiem, kad man nācās apēst D mātes cepto kastaņu kūku, turklāt nezaudējot piemīlīgu smaidu sejā. Vēl tagad atceros ar šausmām, un metu krustus par laimīgo likteņa pavērsienu, ka tomēr tur neieprecējos.:)
Es jau nu gan būtu šķobījusi ģīmi, un tad, kad vairs nevarētu nekādi ieēst, sāktu neuzticīgi blenzt uz šķīvi un pateiktu - paldies, man vairs nelien. Bet tu neesi iedomājusies, ka korsikņu mātēm arī var gadīties kulināras neveiksmes? Kas Tevi apvainoja? Snorke? Neņem viņu galvā... Ja Tava mīlestība aizietu ar 10 gadus jaunāku sekretutku, Dies vien zin, kā Tu izrīkotoes.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Kas Tevi apvainoja? Snorke? Neņem viņu galvā... Ja Tava mīlestība aizietu ar 10 gadus jaunāku sekretutku, Dies vien zin, kā Tu izrīkotoes.