Tā pa vienam uzgrauzt ar karstvīnu nav ne vainas. Taču viena no manām traumējošākajām pieredzēm saistās ar Korsikas Ziemassvētkiem, kad man nācās apēst D mātes cepto kastaņu kūku, turklāt nezaudējot piemīlīgu smaidu sejā. Vēl tagad atceros ar šausmām, un metu krustus par laimīgo likteņa pavērsienu, ka tomēr tur neieprecējos.:)