Gribu vakaros justies patīkami nogurusi no darba (jā, jā - tā paša aizraujošā, labi apmaksātā!) un skatīties Paradžanova filmas, vai ko līdzīgi krāšņu.
Zini, tas viss ir dikti pārspīlēti. Neslīgšu savās slavenajās pārdomās par to, ka man laukos ar 150Ls(nu jau 250) pietiktu, bet 1000Ls ir ļoti liela alga. Pedējos gados mums visiem ir stipri izkropļojusies domāšana. Pamatā - par to, cik vērti esam.
Atkarīgs no ieņemtajām pozīcijām vai atspēriena punkta - pie nosacījuma, ja ir iegādāts un pilnībā iekārtots dzīvoklis (tb nav jāmaksā par īri īpašniekam vai nenormāli uzkāpušie kredītprocenti un pamatsumma par dzīvokli, remontu, mēbelēm, bonusā uz ziemu prognozētajām astronomiskajām apkures maksām), internetu lieto darbā, darbs maksā par telefonu, ir vecāki laukos - ideāli, ja kāds mednieks rados, vairs nestudē un esi ieguvis izglītību pa freiju (tb, nav jāmaksā jau pabeigto studiju kredīts), nelieto kabeļtelevīziju, apmeklē bibliotēku nevis Valters&Rapa, uz darbu ņem mājās pagatavotu paiku, uz krogu ej max 2x mēnesī, iepērcies Super netto, apģērbu iegādā outletos vai atlaižu laikā, nav mājdzīvnieku un bērnu, vēlams dzīvot ar kādu kopā. A tā - man tomēr šķiet par maz.
es neprotu. Zinu, ka neprotu, ar to nelielos. Laikam esmu merkantila pārlieku, bet parasti cenšos izdomāt, kā nopelnīt vairāk, nevis no kā atteikties un kā ierobežot izdevumus. Iespējams, ka aplami.
Plika diršana. Rēķinam uz vienu cilvēku. Mēnesī. Dzīvoklis - 300Ls(nav ar tualeti koridorā un krāsns apkuri). Kabeļtelevīzija - 3Ls:))) Internets - 10Ls. Telefons - 50Ls. Ēdiens - 10Ls dienā, tātad - 300Ls(piekritīsi, ka tās nav ķilavas ar maizi). Grāmatas, ja lasi regulāri - 10Ls trijās dienās. Tātad - 100Ls. Man sanāk 763Ls kopā. Ja ar 237Ls mēnesī drēbēm un sminķiem nepietiek, piedodiet.
Studijas 95 mēnesī, studiju kredīts par jau pabeigtajām - 60 (pārliku uz mazāku termiņu, neparedzot šitādu inflāciju), ēdu laikam vairāk par Tevi, kad pīpēju, pieskaiti vēl kādus 40 LVL (var atteikties, protams), frizieris 35 (var atrast lētāku, protams), saimniecības preces (pulveris, mazgājamie līdzekļi, miskastes maisi, lupatas, WC papīrs, papīra dvieļi, u.c.) kādi 30 klāt, manikīrs 20, pedikīrs 20 - tas ir 300. Papildus - man ir radi, draugi, kam mēdz būt dzimšanas, vārda dienas - tas ir ap 30 mēnesī vidēji pa gadu točna, divas reizes gadā braucu nirt (jā, to ar var atlikt) - ap 100 izdalot pa mēnešiem, vecākus apciemoju, omei naudu sūtu - vidēji kādi 50 uz mēnešiem izdalot. So - krogu, drēbes, apavus, kādas elektroierīces (piem, fēns, ledusskapis), kosmētiku nepieskaitīju. Karoče, neies jau te mērīties ar krāniņiem, bet ir starpība starp "dzīvot" un "izdzīvot" Jā, savu iegūto izglītību, pieredzi un spējas vērtēju augstu un nedomāju, ka pārvērtēju.
Man arī ar 1000Ls pietiktu. Un tiešām neesmu taupīgs. Atļaušos piezīmēt, ka Rīgā procentuāli ir visai maz cilvēku, kuri pelna vairāk par 1000Ls mēnesī. Tak izdzīvo kaut kā.
Un? Mērķim noteikti ir jābūt "izdzīvot kaut kā"? Knapināšanās un knauzerēšanās kā baisi kruts pašapliecināšanās instruments, jo norāda, ka "Es vis neesmu kaut kāds tur patērētājideoloģijas nozombētais upuris"? Solidaritāte ar trūkumcietējiem? Vai - ko īsti Tu tagad propagandē?
izdzīvo, nevis dzīvo. Nez, es laikam neesmu īsti normāla, bet man vajag tā, lai man nebūtu jāraustās par pēkšņu slimību vai to, cik maksā sulas paka, nav jāuzstraucās par neplānotiem izdevumiem pēkšņi sāpēt sākuša zoba dēļ utt. Man vajag tā, lai es varu par visu samaksāt + normāli paēst, apģērbties, kkur aizbraukt, nu, karoče, lai nav jāknapinās un katra kapeika jāskaita. Ir pārtikts no ceptiem kartupeļiem, piedzīvoti elektrības atslēgšanas draudi neapmaksātu rēķinu dēļ, dzīvots istabā ar malkas apkuri, tā, ka zinu, ka var izdzīvot arī tā, bet - man kaut kā nevelk.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Vnk. - iedvesmojošs un mierinošs piemērs!
Klau, kāpēc nepieminēji Āfrikas valstis? Tad es noteikti nokaunētos, noskūtu galvu un aizietu tuksnesī. Vai vismaz uz Zilupi aizbrauktu.:)
Vai varbūt Tu domāji pašvērtējumu? Un, Tavuprāt, tas mēdz būt pareizs vai kļūdains?
Izklausās ļoti jauki. Apmēram kā no grāmatas "Ētika pamatskolai", nodaļas "Darba tikums" - es tagad improvizēju, neesmu lasījusi.
Piedod, ka ironizēju - tas nav ļauni domāts.
A tā - man tomēr šķiet par maz.
ti - diezgan daudz dzīvo ar zem 1K , bez vairākām no šīm + opcijām, un tīri neko dzīvo.
Laikam esmu merkantila pārlieku, bet parasti cenšos izdomāt, kā nopelnīt vairāk, nevis no kā atteikties un kā ierobežot izdevumus. Iespējams, ka aplami.
ar nespēju atteikt piedāvājumiem nopelnīt:)P
Papildus - man ir radi, draugi, kam mēdz būt dzimšanas, vārda dienas - tas ir ap 30 mēnesī vidēji pa gadu točna, divas reizes gadā braucu nirt (jā, to ar var atlikt) - ap 100 izdalot pa mēnešiem, vecākus apciemoju, omei naudu sūtu - vidēji kādi 50 uz mēnešiem izdalot. So - krogu, drēbes, apavus, kādas elektroierīces (piem, fēns, ledusskapis), kosmētiku nepieskaitīju.
Karoče, neies jau te mērīties ar krāniņiem, bet ir starpība starp "dzīvot" un "izdzīvot"
Jā, savu iegūto izglītību, pieredzi un spējas vērtēju augstu un nedomāju, ka pārvērtēju.
Mērķim noteikti ir jābūt "izdzīvot kaut kā"? Knapināšanās un knauzerēšanās kā baisi kruts pašapliecināšanās instruments, jo norāda, ka "Es vis neesmu kaut kāds tur patērētājideoloģijas nozombētais upuris"? Solidaritāte ar trūkumcietējiem?
Vai - ko īsti Tu tagad propagandē?
Nez, es laikam neesmu īsti normāla, bet man vajag tā, lai man nebūtu jāraustās par pēkšņu slimību vai to, cik maksā sulas paka, nav jāuzstraucās par neplānotiem izdevumiem pēkšņi sāpēt sākuša zoba dēļ utt. Man vajag tā, lai es varu par visu samaksāt + normāli paēst, apģērbties, kkur aizbraukt, nu, karoče, lai nav jāknapinās un katra kapeika jāskaita.
Ir pārtikts no ceptiem kartupeļiem, piedzīvoti elektrības atslēgšanas draudi neapmaksātu rēķinu dēļ, dzīvots istabā ar malkas apkuri, tā, ka zinu, ka var izdzīvot arī tā, bet - man kaut kā nevelk.
Kaut gan, skatoties te uz dāmu aprēķiniem, man mati ceļas stāvus...