Kurvjzieža kontemplācijas

Ja nu kāds vēl joprojām nav sapratis, ko domāju savā kulinārijas ierakstā - ka tavu māti, kas to būtu gaidījis, ka man būs reiz jādiskutē par kulināriju! - sākotnējā doma bija apcerēt pārmaiņas "laikos un tikumos". Jo esmu pārliecināta, ka vēl pēc desmit gadiem, suši vai tiramisu pagatavošana latvju zeltenei nozīmēs to pašu, ko pirms desmit - piecpadsmit gadiem "siļķe kažokā" vai "Melnais Princis" mūsu māmuļām. Jo galu galā - nedz rosols bija kas senlatvisks, nedz mucā žāvēta vista. Vēroju, kā pamazām zaudē aktualitāti dažas no padomjlaika ēdamlietām, kā pamazām to vietu ieņem citas - Rietumu un Austrumu delikateses.
Tempora mutantum, et nōs mutamūr in illīs! Sapratāt, ja?