![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Ja nu kāds vēl joprojām nav sapratis, ko domāju savā kulinārijas ierakstā - ka tavu māti, kas to būtu gaidījis, ka man būs reiz jādiskutē par kulināriju! - sākotnējā doma bija apcerēt pārmaiņas "laikos un tikumos". Jo esmu pārliecināta, ka vēl pēc desmit gadiem, suši vai tiramisu pagatavošana latvju zeltenei nozīmēs to pašu, ko pirms desmit - piecpadsmit gadiem "siļķe kažokā" vai "Melnais Princis" mūsu māmuļām. Jo galu galā - nedz rosols bija kas senlatvisks, nedz mucā žāvēta vista. Vēroju, kā pamazām zaudē aktualitāti dažas no padomjlaika ēdamlietām, kā pamazām to vietu ieņem citas - Rietumu un Austrumu delikateses.
Tempora mutantum, et nōs mutamūr in illīs! Sapratāt, ja?
Tempora mutantum, et nōs mutamūr in illīs! Sapratāt, ja?
Es visu taisīju "uz aci", tāpēc precīzas sastāvdaļas nepateikšu. Tur var variēt, pielikt plūmes, melleņu zapti...un vēl viskaut ko.
Gan jau te kāds-kāda zin labāk par sastāvdaļu attiecībām.
Es, principā, visu gatavoju uz izjūtu un aci.
Ar cukuru un ievārījumu var regulēt saldumu. Tikai uzmanies, nepārcenties ar kakao, jo tad būs sīvi, un nebūs ēdams. Pieliec, pagaršo, pieliec, pagaršo..