Jā, man riebjas rakstīt motivācijas vēstules, man riebjas iet uz darba intervijām, man riebjas iespringt uz priekšstata radīšanu - tajā visā ir kaut kāda pazemojoša pašdemonstrācija, tipa, "redziet, cik es laba, noticiet, lūdzu, ka jums mani baigi vajag"!
Vislabāk jau būtu, ja ļaudis tāpat saprastu, ka es esmu gudra un visvisādīgi forša, un ka viņiem būtu daudz labāk, ja viņi mani pierunātu iet pie viņiem strādāt.:)
nu tu esi daudz krutāka, nekā viņi ir pelnījuši un nekā viņi jebkad spēs izmantot un novērtēt. tā ka nospied kādu motivācijas vēstuli no tīkla, kas atbilst kaut kādiem veiksmīguma kritērijiem, pielāgo un gaidi uz tikšanos dzīvajā.
(Vai arī tu jauc pašdemonstrāciju ar pielīšanu vai ubagošanu?)
Terminu "motivācijas vēstule" vispār vajadzētu iznīdēt, jo tādēļ cilvēki sāk bezdievīgi stulbi rakstīt, cik viņi ir briesmīgi motivēti strādāt uzņēmumā, kura nosaukums ir kaut kur dzirdēts, un veikt pagaidām vēl nezināmus pienākumus nepazīstamā kolektīvā. "Pavadvēstule" skan daudz labāk.
(Vai tad tev viņus nevajag - kas tad naudu dos?)