Nē, nu nav jau tā, ka, ja es būšu tieva, brūna, smaidīga, lakotiem nagiem un varēšu daudz ko interesantu pastāstīt, mani kāds mīlēs vairāk vai maksās vairāk. Taču joprojām liekas, ka pašsajūtu tas varētu ļoti manāmi uzlabot.
Tā ir. Un tad es aizdomājos par to, cik sīki man liktos, ja apkārtējiem es patiktu tikai tāpēc, ka esmu saņēmusies labi izskatīties un moži iznesties. Bet attiecībā uz sevi - tā vienkārši ir!
Kāpēc gan PAŠsajūtai būtu jāuzlabojas, ja būsi izkāmējusi, ar neveselīgi satumsnējušu ādu, atņirgtiem zobiem, ar bez uzlabošanas nelietojamiem nagiem, un ar prātu uz mēles?
Mhm, pašsajūta parasti uzlabojas, kļūstot par bālu un ļumīgu gaļas blāķi, kam komplektā nāk drūms ģīmis, apgrausti nagi, 3 klašu izglītība un tautas deju pulciņš.
Redz, līdz izkāmēšanai man ir ļoti, ai, cik ļoti tālu, manai ādai dabiski ir jābūt daudz tumšākai, tad tā izskatās veselīgāk, nekā pēc ziemas izbalējuma - es neesmu ziemeļnieces tips, kas sauļojoties apdeg vai pārvēršas kūpinātā vistā - sievietes nagiem ir jāiskatās skaistiem, nevis funkcionāliem, un, ja reiz mēle ir, tad labāk uz tās likt prātu, nevis neprātu, vai ne?
Ja? :) Nez, tā laikam ir un paliks mūža mistērija, kas gan skaists ir garos, nedabiskas formas nagos. Kaut kāds vēstures mantojums no laikiem, kad dažām gribējās pašapliecināties caur to, ka viņas var atļauties nestrādāt.
Tas jau ir būtiskākais, pašsajūta :) Galvenais neļauties provokācijām un nenoticēt, ka tieši tas, ko pārdod tirgotājs X un ko lieto paziņa Y, ir konkrēti Tavas pašsajūtas atslēga.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Nez, tā laikam ir un paliks mūža mistērija, kas gan skaists ir garos, nedabiskas formas nagos. Kaut kāds vēstures mantojums no laikiem, kad dažām gribējās pašapliecināties caur to, ka viņas var atļauties nestrādāt.
Galvenais neļauties provokācijām un nenoticēt, ka tieši tas, ko pārdod tirgotājs X un ko lieto paziņa Y, ir konkrēti Tavas pašsajūtas atslēga.