Šorīt kliedzu uz Šarloti. Uzprasījās, sīkā draņķe! Pēc tam mocījos pašpārmetumos un nosolījos sev nekad pat nemēģināt vairs dzīvot kopā ar kādu cilvēku. Jo jebkurš cilvēks var nokaitināt nesalīdzināmi vairāk par kaķi.
Bet ka pelnījusi un citādi nesaprot?! Mana plincese tikai tad pārtrauc plēst dīvānu un laižas, ja ierauga paceltu čību un izdzird tādu brēcienu "KAĶI!!!", ka viņai spalvas noplīvo! Papras Esmikam, ja netici!;)
un turklāt viņi (kaķi, v smisļe) šādā brīdī prot izskatīties tik nevainīgi!! "Es?! Ko tad es?! Es te vispār tikai garām gāju!... " un uzmestu asti cienīgi aizplīvo savās cienījamās kaķa darīšanās.
Reizēm gadās, ka nesaprot;(