Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Uzrakstīt par Turciju izrādās šausmīgi grūti. Nu, jā - bija Stambula, bija viesmīlība, kafija, baklavas un kaljans - nargilem, kā to sauc turki - bija Kapadokijas kalni, kas izskatās pēc gigantiskiem krāniņiem, bija Konja, ramadāns un muedzīna saucieni, bija Vidusjūra, vīns un saule.
Seksa nebija. Bet varēja būt - tagad es saprotu, kāpēc izbadējušās vācietes, anglietes un krievietes brauc uz turienes kūrortiem sekstūrēs. Kā jau visur pie Vidusjūras erotika un flirts tur vibrē gaisā, gandrīz ar aci saskatāms, gandrīz ar ādu sajūtams.
Un vēl daudz kas cits palika turpat gaisā. Ar aci vēl neredzams, uz ādas vēl nekondensējies. Nevis aiz kadra, bet kadrā iekšā, tik ļoti iekšā, ka iznest ārā un verbalizēt nevar.
Jūs varat Viskonti "Nāvi Venēcijā" pārstāstīt tā, lai kāds, filmu neskatījies, saprot, ka tā ir ģeniāla?
  • nevajag nemaz neko pastāstīt. Pietiek parādīt lieliskā zviedru aktiera Bjorna Andersena bildi. Un parasti ar to jau pietiek. Vēl protams, galīgi skeptiskajos gadījumos var īsi pārstātīt pašas beigas - Pludmale. Mālera simfonija. Vecais lēnām mirst, kamēr Bjorns Andersens soļo pa jūras malu.
    Nu kas var būt vēl ģeniālāks.
  • Es aizvakar atradu diktofonu un klausījos Konjas muedzīnu saucienus.
  • Es nespēju pārstāstīt pat to, kā mana tuva radiniece sāk sarunas par seksu... tur vajag uzreiz skatuvi un pilnu zāli skatītāju, lai būtu vērts :) Ar papīra lapu (vai klaviatūru) nepietiek.

    Tā ka... labāk jau uzņem filmu.
  • bet nevajag stāstīt. vajag to visu lēnā garā pašai sev sagremot.. ar tējas krūzi uz palodzes pie liesus lāsēm noklāta loga sēdēt un atcerēties un uzmetoties zosenei atcerēties, cik sasodīti labi bija.
Powered by Sviesta Ciba