Kurvjzieža kontemplācijas

Uzrakstīt par Turciju izrādās šausmīgi grūti. Nu, jā - bija Stambula, bija viesmīlība, kafija, baklavas un kaljans - nargilem, kā to sauc turki - bija Kapadokijas kalni, kas izskatās pēc gigantiskiem krāniņiem, bija Konja, ramadāns un muedzīna saucieni, bija Vidusjūra, vīns un saule.
Seksa nebija. Bet varēja būt - tagad es saprotu, kāpēc izbadējušās vācietes, anglietes un krievietes brauc uz turienes kūrortiem sekstūrēs. Kā jau visur pie Vidusjūras erotika un flirts tur vibrē gaisā, gandrīz ar aci saskatāms, gandrīz ar ādu sajūtams.
Un vēl daudz kas cits palika turpat gaisā. Ar aci vēl neredzams, uz ādas vēl nekondensējies. Nevis aiz kadra, bet kadrā iekšā, tik ļoti iekšā, ka iznest ārā un verbalizēt nevar.
Jūs varat Viskonti "Nāvi Venēcijā" pārstāstīt tā, lai kāds, filmu neskatījies, saprot, ka tā ir ģeniāla?