Kurvjzieža kontemplācijas

krii

12.2.07 15:32

Šorīt, vāļādamās gultā un malkodama vakarvakar tālredzīgi sagatavoto kafiju, vēroju Emīliju, kura dzenāja pa spilvenu rotaļu peli un laiku pa laikam draudzīgi iekoda man rokā. Maza, gracioza, piemīlīga plēsoņa. Gatava pārtapt no vientulīga, tramīga ielas zvēriņa klīrīgā, koķetā luteklītē. Tik skaista un pašpietiekama, tik dabiska un eleganta. Sapratu, kam gribu līdzināties.

• 4 raksta
• ir doma

• krii

  12.2.07 17:18

  

  Jā, vajag viņam laiku pa laikam to sabiedrību. Absolūti pašpietiekamu radījumu man nemaz negribētos turēt mājās. Taču, salīdzinot ar suni vai lielāko vairumu man zināmo cilvēku, kaķis prasa daudz mazāk uzmanības un līdz ar to daudz mazāk nogurdina vai izraisa vainas apziņu.
  
  Kaut gan arī suņi un cilvēki man tīri labi patīk!:)

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • fanija

    12.2.07 18:29

    Vēl pašpietiekamāka ir žurka, turklāt viņas pašpietiekamību var realizēt no malas - būrī iekšā un durvis ciet! Bet nu lab', Tu jau zini, ka teksti par pašpietiekamību priekš manis ir sarkana lupata, jo neuzskatu to par veselīgu rādītāju;)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • krii

      13.2.07 10:32

      

      Es pēdējā laikā esmu tik antisociāla, un mani tik ļoti nomāc visādi komunikācijas bada pārņemti, ne visai patīkami cilvēki, ka sajūsminos par katru, kurš demonstrē citas īpašības.:)

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais