![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Šorīt, vāļādamās gultā un malkodama vakarvakar tālredzīgi sagatavoto kafiju, vēroju Emīliju, kura dzenāja pa spilvenu rotaļu peli un laiku pa laikam draudzīgi iekoda man rokā. Maza, gracioza, piemīlīga plēsoņa. Gatava pārtapt no vientulīga, tramīga ielas zvēriņa klīrīgā, koķetā luteklītē. Tik skaista un pašpietiekama, tik dabiska un eleganta. Sapratu, kam gribu līdzināties.